Nesen ar savu draugu Reini runāju par karjerām un tamlīdzīgām štellēm. Izrādās, ka arī viņam nepatīk parastas brīvdienas, proti, tādas, kurās tu sēdi mājās un neko nedari, tikai atpūties. Mēs abi domājam, ka tādas dienas mūs nepilnveido, mēs tikai iekavējam, kaut gan pa to laiku ir iespējams padarīt kādu labu darbiņu.
Tad nu lūk! Sniedziņš ir sācis kust un lielai daļai cilvēku, ja ne pat visiem, tas patīk, jo tas nozīmē tikai vienu - caur pavasari tuvojas vasara. Jāatzīst, ka arī es par saulīti debesīs priecājos, bet... Ar Reini runājām, ka vasara ir tāds laiks, kad viss ko mēs daram, ir tikai lidināšanās pa gaisu. Runājām, runājām, līdz beidzot sapratām, ka pa ziemu esam paveikuši tik daudz, bet mums šķiet, ka vasarā tik vazāsimies naktīs apkārt pa Vecrīgu. Vai arī jums ir tāda priekšnojauta par sevi?
Esmu nonācis pie slēdziena, ka gan gaidu, gan negaidu vasaru, jo raizējos par savu radošumu darba jomā - mūzikas. Neapšaubāmi vasarā idejas netrūkst, bet vai idejas darbiņa jomā nenoplok?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru