Kādēļ špikot ir slikti?

Neesmu iedziļinājies, kad, kur un kādā veidā radās špikošana, bet vienmēr atceros savulaik lielo cilvēku teikto: "Ja tu veido špikeri, tad tikai tā, lai visu, ko tur esi pierakstījis, tu pats saprastu. Citādāk tam nav jēgas." Diemžēl, mūsdienās arvien vairāk skolēnu, studentu nevis veido, izzin špikerus, bet vienkārši špiko. Noraksta no blakussēdētāja, nokopē solabiedra špikeri vai arī vienkārši izplēš no grāmatas vajadzīgo nodaļu. Protams, veidi vēl ir daudz, kā bezjēdzīgi špikot, bet fakts ir tāds, ka galu galā, ja tu savus materiālus nepārzini, tad to pielietojums ir pielīdzināms tukšai baterijai - it kā ir, bet pat pa mēli tā neuzdod, ja pieliec to klāt. Un tad rodas jautājums - Vai špikot ir slikti? Ja neņem vērā gadījumus, kad tu tāpat neko nezini un tev ir skaidrs, ka ieskaitē noteikti dabūsi divnieku, tādeļ sāc veidot, galīgi neko nesaprasdams, špikeri, var droši apgalvot - Jā, špikot ir slikti! Gatavot špikeri un špikot ir divas dažādas lietas, jo gatavojoties, kā jau minēju, tu izzini mācību vielu un izproti savus materiālus. Mūsdienās sāk pazust vecā labā grāmatas konspektēšana, tās satura ierunāšana pleijerī vai piedurkņu aprakstīšana (gan jau kādam ir krekls, kurš domāts kontroldarbiem). "Smārtfouni" un visi pārējie "gadžeti" ir apvienojušies un iznīcinājuši špikeru jēgu, tādējādi, paaudzei mainoties, radījuši špikošanu par ļaunuma sēklas sējēju! Īsumā - špikošana šodien mūs padara par nezinīšiem, kuri paļaujas uz ierīces akumulatoru, "haļavu" utt. Paveiksies vai nepaveiksies? Tas jau paliek pasniedzēja ziņā, cik ļoti viņam ir vienalga par papildmateriālu izmantošanu un cik liels čoms tu viņam esi. Špikot ir slikti, labāk visu iemācīties un dzīvot mierīgu sirdi.